Nekādas komisijas no Jūsu pārdošanas
Pasūtījumi tiek apmaksāti caur Jūsu pievienoto maksājumu pakalpojumu sniedzēju, un nauda nonāk Jūsu kontā. Mēs iekasējam maksu par moduli, par filiāli, mēnesī. Jūsu noslogotākais vakars Jums neizmaksā vairāk.
Kafejnīca, kas maksāja par sešiem rīkiem
TapTime aizsākās 2024. gada ziemā kādas divpadsmit galdiņu kafejnīcas birojā Sofijas Lozenecas rajonā. Īpašniece, mūsu dibinātāju draudzene, parādīja mums savus ikmēneša rēķinus: QR ēdienkartes veidotājs, pasūtījumu lietotne, kas paņēma daļu no katra pasūtījuma, rezervāciju logrīks ar maksu par katru viesi, lojalitātes zīmogu kartes lietotne, mājaslapu veidotājs un Google Ads ārštata speciālists, kura atskaites nekad nesakrita ar rezervācijām uz tāfeles. Seši rīki, seši pieteikšanās dati, seši rēķini — un neviens no tiem nezināja, ka viesim pie ceturtā galdiņa ir lojalitātes karte.
Mēs abi, kas dibinājām uzņēmumu, iepriekšējo desmitgadi bijām veidojuši maksājumu un rezervāciju sistēmas citiem. Mēs zinājām, ka problēma nav tajā, ka šie rīki būtu slikti. Problēma bija tā, ka katrs no tiem bija radīts tirgum, kurā uzņēmums var atļauties izstrādātāju, aģentūru un vēl vienu vadītāju, kas to visu salīmē kopā. Sofijā, Tbilisi, Almati īpašnieks pats ir gan izstrādātājs, gan aģentūra, gan otrs vadītājs.
Tāpēc mēs pierakstījām, kas vienam kontam būtu jādara šai kafejnīcai: jāatver ēdienkarte no koda, jāpieņem pasūtījums un maksājums, jāparāda čeks virtuvē, jāizsauc numurs zālē, jārezervē galdiņš no Instagram, jāieliek zīmogs kartē pie kases un jāpasaka Google, kura reklāma atveda viesi. Tad mēs pierakstījām noteikumus, kurus nepārkāpsim: nekādas komisijas no pasūtījumiem, nekādas maksas par viesi, nekādas uzstādīšanas maksas, nekādu līgumu, un katrs ekrāns vispirms īpašnieka valodā un tikai pēc tam mūsējā.
Pirmā versija sāka darboties šajā kafejnīcā 2025. gada pavasarī ar ēdienkarti, zāles plānu un zīmogu karti. Virtuves ekrāns nāca tajā pašā vasarā, jo pavārs nemitīgi jautāja, kāpēc pasūtījums ir viesmīļa telefonā, nevis pie sienas. Pieraksti radās, kad bārddzinis divas ielas tālāk pajautāja, vai tā pati rezervāciju lapa varētu strādāt krēsliem, nevis galdiņiem. Konversiju uzskaite radās, kad pirmā īpašniece sāka pirkt reklāmu un gribēja zināt patiesību par to.
Līdz 2026. gadam tas pats konts jau darbojās Gruzijā, Turcijā, Kazahstānā, Uzbekistānā un Rietumbalkānos — katrā ar savu valūtu, savām bankām un makiem un savu valodu katrā viesa lapā. Tā joprojām ir visa ideja: viena platforma, kas veidota no uzņēmuma vajadzībām uz āru, tiem tirgiem, kuros neviens cits nepūlējās lokalizēt.